Pēc ilgāka pārtraukuma (sakarā ar braucieniem), biju aizgājusi uz slimnīcu pie bērniem. Pirmais pārsteigums bija spānis, kas arī izrādās prīvprātīgo. Drīzāk viņam brīnums bija tas, ka šeit kāds runā viņa valodā. Rīgā strādā Mexikas konsulātā un te pavada brīvo laiku, palīdzot sīčiem, runā angliski. Visi par viņu protams sajūsmā, spēles nav vajadzīgas, ja ir tik jautra dzīva rotaļlieta! 
Kamēr puikas spēlēja ar puikām, mēs ar meitenēm 4 g. un 11 g. spēlējām mēmo šovu ar Alias kartiņām un zīmējām apsveikuma atklātnes. Un man lielākā meitene uzzīmēja tādu brīnumu! Uz vāka mans vārds, saule, 2 sirsniņas un puķe ar 9 lapiņām, katra savā krāsā, kas piepilda vēlēšanos un iekšā zīmējums, novēlējums , un vēl uzrakstīja: lai 1000,000,000,000% (miljards) laimes un 2% skumju. Tik vienkārši, bet tik sirsnīgi un patiesi!
Nevaru vien nobrīnīties no kurienes bērni ir tik dzīvesgudri un labsirdīgi! Brīnumi notiek arvien biežāk…
