klejojumi

Kad es sāku klejot pa netu, tad saprotu, ka meklēju kaut ko, tikai pati nezinu ko… Bet jūtu, ka ne jau internetā tas jāmeklē.

klusums pēc vētras

Vakar absolūti neizskaidrojami bija uznācis skumīgs garastāvoklis, klīdu pa centru… ievilka mani RJT, sagribējās uz izrādi. Instinktīvi sajutu, ka vajag. Trāpijās 2 biļetes uz rītdienas “Ziedonis un visums” pirmizrādi, no kurām atteicās kāds cits, par 5Ls  nebija žēl. Ta jau rīt redzēs kāda būs. A vēl iegāju turpat netālu esošajā paštaisīto skaistumlietu bodē “5 vēji” (Lāčplēša ielā nedaudz uz Barona pusi), mani uzreiz uz “Tu” aicināja uzmērīt “visu pēc kārtas” smaidīga, nedaudz neformāla jauniete. Nevis uzbāzīgi, bet tā, tik sirsnīgi, it kā esam pazīstamas gadiem. Piedāvāja man uzmērīt to, kas viņai pašai ļoti patika un bija priecīga, ka man arī iepatikās. Ne kripatiņas no skaudības vai skopuma. Meitene ar savu patieso vienkāršumu un sirsnību bija nojaukusi visas barjeras un izkausēja manu sirdi.

vakar bērnu slimnīcā

Pēc ilgāka pārtraukuma (sakarā ar braucieniem), biju aizgājusi uz slimnīcu pie bērniem. Pirmais pārsteigums bija spānis, kas arī izrādās prīvprātīgo. Drīzāk viņam brīnums bija tas, ka šeit kāds runā viņa valodā. Rīgā strādā Mexikas konsulātā un te pavada brīvo laiku, palīdzot sīčiem, runā angliski. Visi par viņu protams sajūsmā, spēles nav vajadzīgas, ja ir tik jautra dzīva rotaļlieta! Kamēr puikas spēlēja ar puikām, mēs ar meitenēm 4 g. un 11 g. spēlējām mēmo šovu ar Alias kartiņām un zīmējām apsveikuma atklātnes. Un man lielākā meitene uzzīmēja tādu brīnumu! Uz vāka mans vārds, saule, 2 sirsniņas un puķe ar 9 lapiņām, katra savā krāsā, kas piepilda vēlēšanos un iekšā zīmējums, novēlējums , un vēl uzrakstīja: lai 1000,000,000,000% (miljards) laimes un  2% skumju. Tik vienkārši, bet tik sirsnīgi un patiesi!

Nevaru vien nobrīnīties no kurienes bērni ir tik dzīvesgudri un labsirdīgi! Brīnumi notiek arvien biežāk…

lieldienas

pagāja vienos priekos, braucām ar 10-gadīgu krustmeitu pie mammas, uuuhhh, kas par pieredzi! Meitenei ir īlēns vienā vietā, mēs laikam esam absolūti pretpoli, es tāda lēna, mierīga, viņa ātra un aktīva, bet gāja tīri labi, jo centos respektēt viņas superaktīvo dabu, liku viņai skriet uzņemot laiku, izdomāju visādus uzdevumus, spēles. Paspējām i pazīmēt apsveikumkartiņas, i šūpolēs izšūpoties, i pastaigāt ar suni, i pagatavot kūkas, i izspēlēt pāris spēles, i sagatavot lieldienu “šovprogrammu”, lai nav garlaicīgi jāsēž pie galda vien. Mamma uzzinot, ka mums būs vesela programma, uzaicinaja visus radiniekus, kas dzīvo turpat 2km attālumā+2 no D-pils, kopā bijām kādi 12 pieaugušie un 5 bērni. Mazā  klases vakaram skolā bija gatavojusi visādus konkursus, spēles, nelielu uzvedumu, burvju trikus, deju u.tml. Kko uzlabojām, pielikām klāt vēl manu deju, izdomājām balvas un medaļas, vēl kādas 5 rotaļas izspēlējām, kopumā baigi jautri, jo bija bez viņas vēl 5 bērni. Tad gājām ārā, ripinājām olas, dzērām karstu čaju no termosa un ēdām svaigizceptās kūkas! Un tas bija tikai sākums! Par pārējo – kad satiksimies! Un kā gāja jums?

cau milas!

Es ar izdomaju rakstit personigo blogu, tad nu ja izdomasiet palasit tad – http://annielovesparis.wordpress.lv/

panic attack

Cau milas,

iet man traki. Pedeja laika moka panikas lekmes, ikreiz kad nonaku stresaina situacija un kad skiet ka to nespeju kontrolet. Un pedeja laika tas ir biezi. Nekad muza mani panikas lekmes nav mocijusas bet sobrid katru reizi ir ta ka smoku nost…

Skiet ka dzive slid ara no rokam, jo nu vairs ne tikai nav uz ko ceret, kur lukoties(reali ta ari sapratu vakar, ka pec papa naves nedomaju ta reali un pozitivi par nakotni kas varbut, viss tikai negativi, gaidu sliktako) bet ari tas kas tagad ir – skiet ka tas viss slid projam un es neko nevaru padari!

Un ka sanaca ka ne, vakar runajos ar vinu skolas dienas draudzeni – vina man teica ka ir pasai nesen ta bijis un ka vinai vnk palidzeja rakstit katru dienu sarakstus – ar pat vismuljkjigakajam lietam ko darit – lai tikai BUTU ko darit, un ka ari skatoties uz sarakstu butu redzams, ka kaut ko tak tomer esi spejiga izdarit.

Tadel no sodienas katru dienu saksu ar sarakstu.

miss young anna

viss ko varu pateikt ir tas ka dazhkart domajam ka zinam ko mes gribam, bet tas tikai izboja visu to labo kas ir bijis.

Un ja updeits – es esmu stulba.

assertive young woman

Sodien viss ko varu darit ir skatities siena. Pieskatu Jemmas(draudzene te) makslas galeriju un asaras tik par vaigiem rit. Vakar izskiramies ar Max… un manis del..

biju te apjukusi paris dienas jo Tristans pa galvu maisijas, visu pasauli pie kajam nolikt solijas.. Un tad nu es izdomaju, ka ta nu nav godigi, ka ja esmu ar Max un vel kaut kadas saubas pa galvu jaucas. Izlemu ka nevaru sobrid but ne ar vienu no viniem jo nebutu ta godigi ne pret viniem ne pret sevi. Vajag pabut vienai un ja par vienu izlemju, tad tas ir ka akmeni cirsts no manas puses.

Vakar sakam ar Max runat, protams vins parmeta ka es jau esmu izvelejusies pie kura iet, ja jau man tada doma vispar prata ir. Es saku ka nee ta gan nav, es vnk esmu apjukusi un man vajag laiku. Saruna iet talak un es vinam pateicu, ka ka ta es varu izlemt par vinu, ja nemaz nezinu vai vins jebkad bus spejigs mani milet?! Vins saka lai es negriezu situaciju apkart… bet pa galvu visu laiku jaucas viena doma – vai tiesam ir ta ka mes neesam viena laucina? Ka mes neesam ”vienas lapas”?

Paprasiju, kads ir vins 5 gadu plans.. vins saka ka nezin… bet prasa kads man – es skaidri ari pateicu, ka varbut tev var nepatikt – bet ja es gribu bernus pec gadiem 3-4…. uz ko vins pateica – man jack(vina bralis) ir bijis ka berns pedejos desmit gadus, es bernus negribesu vel gadus 10… man vnk asara noteceja….

sapratam ka nevelamies vienu un to pasu un tik skumigi tagad… zinu ka ta nav, bet sak skist vai tik tiesam es neesmu pietiekami laba, lai virietis varetu redzet savu nakotni ar mani?

skiet loti skaisti ko vins uzrakstija, lai gan tas nav tas ko es veletos dzirdet…. you’re an assertive young woman who knows what she wants, and has the emotional maturity to make difficult decisions which make sense in the long term in spite of causing short-term pain. and you’ve got no idea how much I respect you.

njā, kaut kā man sanāk biežāk cibā rakstīt, nekā šeit bet esmu sev cibai pievienojusi fikso linku uz kokču, tā, ka katru dienu iemetu aci arī šeit.

vakar mana dienvidāfrikas draudzene saņēma mazliet novēloto manis sūtīto apsveikuma kartiņu (paštaisītu) . gribējās tādu personal touch, tad nu nosūtīju pa parasto pastu un viņa bija tiiik priecīga, ka man arī ir nenormāli labs garastāvoklis

pēdējā laikā vispār ir parādījusies enerģija. mistika!

bet aukstums gan grauž manu degunu(citreiz arī kāju pirkstus) nost! šorīt seja sasala tik ļoti, ka darbā nevarēju parunāt pirmās desmit minūtes, kamēr dabūju karstu kafiju un sejas muskuļi sāka kustēties

lai visām fantastiska dieniņa!!!!!!!! :*

dziesmas

A tuchi a tuchi a tuchi a tuchi KAK LUDI!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

milas ka jus man pietrukstat, atceros celu pie natas mammas un smejos.:) bucas

si ir ari forsa dziesma, noklausas, riktigi salda krievu dziesma bet man loti patik.